izlaidums.
kurš būtu domājis, ka tas tik ātri pienāks.
vēl tikko es iestājos 1.ģimnāzijā uz 7.klasi un smējos, cik izlaidums vēl ir tālu.
zinu, ka daudzi gribēja, lai tas ātrāk pienāk un paiet, taču ne es. varbūt tikai nedaudz. es gribēju, lai beidzas mācības un pienāk vasara, bet tagad, kad tas viss jau ir garām, es atdotu visu, lai piedzīvotu to vēlreiz.
varētu teikt, ka šis gads bija pats labākais, un man ir patiešām skumji, ka viss ir beidzies. visvairāk žēl, ka vairs nebūšu kopā ar klasesbiedriem. un jā, jūs visi varat teikt 'bet mēs taču skolā satiksimies', bet mēs visi ļoti labi zinām, ka nekas nebūs kā iepriekš. daudzi noteikti jutīs atvieglojumu, ka vairs nebūs katru dienu vismaz 6 h jāpavada ar visiem kaitinošajiem cilvēkiem, bet es nejūtu nekādu atvieglojumu. visa tā čakarēšana un kaitināšana būs tas,kas man pietrūks. tomēr mums visiem kopā ir bijuši tik jautri un sirsnīgi mirkļi. protams, gan jau ar jauno klasi tādu arī būs ļoti daudz, taču man bail no pārmaiņām un no visa nezināmā, kas mūs gaida nākamajos gados. bet pārmaiņas ir vajadzīgas un tur neko nevar padarīt.
tātad, pašas izlaiduma svinības.
nu bija jautri un tajā pašā laikā briesmīgi skumji. ceru, ka vēl kādreiz savāksimies visa klase un pavadīsim laiku kopā. kaut arī 9.d bija daudz cilvēku, ar kuriem es īpaši nekontaktējos, izlaidumā bija sajūta, ka mēs tomēr esam draugi un kaut kas mūs saista.
vēlreiz paldies tiem, kas mani apsveica un arī es apsveicu visus, kam bija izlaidumi. lai jums veicas turpmākajos gados, lai jums ir daudz jaunu, superīgu piedzīvojumu un galvenais, lai jūs gūstat jaunu pieredzi.

paldies, ka padarījāt šos 3 gadus īpašus.