friendzonded

ļoti populārs teiciens starp mums. varētu pat teikt, ka pārāk bieži daudzi mētējas ar vārdu 'friendzoned', lai attaisnotu to, ka tevi iespējams vienkārši atšuj.
tātad, kad tad tu īsti esi friendzoned? tikai tad, ja otrs cilvēks tev patiešām ir pateicis, ka tu esi tikai un vienīgi draugs. ja otrs cilvēks neko tamlīdzīgu nav teicis, vienkārši neizturas tā, ka viņam būtu simpātijas, pastāv diezgan liela iespēja, ka tu neesi friendzoned. cik gan bieži cilvēki sūdzas 'oh damn, man viņš/viņa tā patīk, bet viņa/viņš izturas tā kā pret draugu blablabla'. un ko dari tu? tikpat labi šis otrs cilvēks tajā pašā brīdī saka to pašu. friendzone bieži vien ir tas brīdis, kad ir abpusējas simpātijas, bet neviens neko nedara aiz bailēm vai aiz vēl sazin kā. protams, arī ja ir abpusējas simpātijas un abi cilvēki to zin, neviens negrib būt tas, kam jāsper pirmais solis, jo visi baidās no atraidījuma. bet kas tad ir labāk - sēdēt un gaidīt, lai kaut kas notiktu, vai spert pirmo soli un kaut ko iegūt? droši vien jau otrais variants. labāk kaut ko darīt, nevis gaidīt, kad kaut kas notiks pats no sevis, jo tā dzīvē diez ko tālu tikt nevar.

bitch please

'oh em džī, es esmu tik populāra/-s, lol, man nav laika ne ar vienu tikties'.
bitch please, tu neesi populāra/-s, tu esi draudzīga/-s.
man ir tāds uzskats, ka tu esi populārs tad, ja tavu vārdu zin cilvēki, kuru vārdus nezini tu. ja par tevi runā pilnīgi svešinieki, tad varētu pieņemt, ka tu esi populārs vai arī vismaz zināms. taču, ja tev ir daudz draugu, tu esi vienkārši jauks cilvēks, kuram patīk draudzēties. tas arī viss. ja tu būtu kretīns, kurš visiem bojā dzīvi, es nedomāju, ka tev būtu baigi daudz cilvēku, ar ko tikties, bet būtu diezgan liela iespēja, ka visi par tevi runātu.
tātad, lūdzu, nejaucam šos jēdzienus, jo tas ir baigi kaitinoši.

choose wisely

katrs mirklis mums ir jauna iespēja, kuru mēs reti kad izmantojam. cik bieži mēs sūdzamies, ka viss ir tik briesmīgi slikti, cik visi ir stulbi idioti, cik mums ir nožēlojamas dzīves bla bla bla. ja tev ir tik sūdīgi, celies un dari kaut ko. katru mirkli tu vari kaut ko mainīt. pat ja tu nevari neko mainīt, tu vari mēģināt un tas būs daudz labāk, nekā vienkārši sēdēt un sūdzēties.
taču kāpēc mēs tik bieži izvēlamies labāk neko nedarīt un žēloties? apkārtējo viedoklis. to varu teikt pēc savas pieredzes. simtiem reižu es iekšēji gruzos, domāju, kā būtu, ja būtu, izdomāju kkādus iedomātus scenārijus, , kas varētu notikt, ja es atvērtu savu muti un uzdrošinātos kaut ko pateikt, bet tad vienmēr ir tā balstiņa manī : "bet pagaidi, KO DOMĀS CITI?!". un es apraujos. protams, šobrīd varu teikt, pohuj, ko saka citi, bet tā nav. mūsdienās daudz kas balstās uz apkārtējo viedokļiem. protams, tu vari neņemt vērā neviena domas un dzīvot, kā vēlies, bet visdrīzāk tu būsi riktīgs outsideris ar briesmīgu reputāciju. bet tad ko darīt? godīgi, es nezinu. es nezinu, vai labāk ir pakļauties citiem un būt neitrālam vai darīt, ko sirds vēlās un ļaut visiem tevi judgot. tiešām nezinu. ja kāds zin, kā ir labāk, droši ziņo man, jo es arī gribu zināt šo lielo noslēpumu.

izlaidums.
kurš būtu domājis, ka tas tik ātri pienāks.
vēl tikko es iestājos 1.ģimnāzijā uz 7.klasi un smējos, cik izlaidums vēl ir tālu.
zinu, ka daudzi gribēja, lai tas ātrāk pienāk un paiet, taču ne es. varbūt tikai nedaudz. es gribēju, lai beidzas mācības un pienāk vasara, bet tagad, kad tas viss jau ir garām, es atdotu visu, lai piedzīvotu to vēlreiz.
varētu teikt, ka šis gads bija pats labākais, un man ir patiešām skumji, ka viss ir beidzies. visvairāk žēl, ka vairs nebūšu kopā ar klasesbiedriem. un jā, jūs visi varat teikt 'bet mēs taču skolā satiksimies', bet mēs visi ļoti labi zinām, ka nekas nebūs kā iepriekš. daudzi noteikti jutīs atvieglojumu, ka vairs nebūs katru dienu vismaz 6 h jāpavada ar visiem kaitinošajiem cilvēkiem, bet es nejūtu nekādu atvieglojumu. visa tā čakarēšana un kaitināšana būs tas,kas man pietrūks. tomēr mums visiem kopā ir bijuši tik jautri un sirsnīgi mirkļi. protams, gan jau ar jauno klasi tādu arī būs ļoti daudz, taču man bail no pārmaiņām un no visa nezināmā, kas mūs gaida nākamajos gados. bet pārmaiņas ir vajadzīgas un tur neko nevar padarīt.
tātad, pašas izlaiduma svinības.
nu bija jautri un tajā pašā laikā briesmīgi skumji. ceru, ka vēl kādreiz savāksimies visa klase un pavadīsim laiku kopā. kaut arī 9.d bija daudz cilvēku, ar kuriem es īpaši nekontaktējos, izlaidumā bija sajūta, ka mēs tomēr esam draugi un kaut kas mūs saista.
vēlreiz paldies tiem, kas mani apsveica un arī es apsveicu visus, kam bija izlaidumi. lai jums veicas turpmākajos gados, lai jums ir daudz jaunu, superīgu piedzīvojumu un galvenais, lai jūs gūstat jaunu pieredzi.

paldies, ka padarījāt šos 3 gadus īpašus.