āj, man šodien vsp nav noskaņojums rakstīt blogu. :/ bet ja nu ir sākts, tad jābeidz.
man liekas, ka es pēdējā laikā esmu palikusi savādāka. varbūt iedomīga. bet es nezinu, kāpēc es vispār tā domāju, jo neviens man par to nav licis manīt. bet kurš tad vsp tgd saka kko acīs. visi baidās, runā aiz muguras. un man sāk likties, ka es daru nepareizi, ja es pasaku kko acīs, cilvēki vnmēr par to apvainojas, ķipa ir "baigi aizvainotie". bet ko tad ir pareizāk darīt? runāt aiz muguras vai pateikt acīs. vispār jau pareizāk laikam vispār nelikties ne zinis, vispār neveltīt ne sekundi savas dzīves kādam, kurš pret tevi neizturas ar respektu. nedrīkst ļaut citiem dzīvot tavu dzīvi. un es nedomāju, ka tāpēc, ka es neļauju citiem sevi izmainīt, es esmu iedomīga. ja es runātu aiz muguras, kūdītu pret citiem, vnk noniecinātu, tad es būtu iedomīga (: bet es tā nedaru.
un te atkal ir tas brīdis, ka es nezinu, kā pabeigt blogu ;DD
labi viss.
eju čučāt (:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru